Ar šo stāstu es mēģināšu izcelt no dainu apziņas jūras dzīlēm apsūbējušu lādi, kurā mūsu senči ir noglabājuši slēptās zināšanas. Lai atslēgtu lādi un tiktu pie tās zelta gabaliem- simbolu jēgas, ir nepieciešamas dažas atslēgas. Ja ir sameklētas īstās atslēgas, tad viegli slēdzās vaļā viens dainu noslēpums pēc otra. Ja nē, tad viss paliek miglā tīts.
Lec, Saulīte, rītā agri,
Lec ar Dieva palīdziņ!
Vakarāi noiedama
Noņem miglas vainadziņ.
Atslēgas var meklēt arī Pasaules kultūru, reliģiju jūrā. Arī man 20 gadus atpakaļ šķita, ka mūsu latviešu dainās jau nav atrodama nekāda ezoterika. Tur ir tikai estētika. Taču, iepazīstoties ar pasaules ezoteriskajām skolām, mācībām, nodarbojoties ar visdažādākajām meditatīvajām praksēm, kā Sprīdītis atgriezos mājās, lai ar lielu pietāti un cieņu turpinātu iegrimt mūsu senču atstātajā dainu mantojuma apziņas dzīlēs.
Dainās nav atklātas slēptās zināšanas tiešā un nepārprotamā valodā, kā to mūsdienās esam pieraduši uztvert. Lai izzinātu Nezināmo ir jāprot lasīt simbolu valoda. Tās galvenā īpatnība ir daudznozīmīgums. Viens un tas pats simbols dažādās situācijās var nozīmēt pavisam kaut ko citu. Tas tāpēc, ka mēs esam daudzlīmeņu būtnes un Dievs radījis šo pasauli daudzos slāņos kārtu kārtām. Ārējās mēs varam redzēt, kaut kādā veidā sajust, bet iekšējās bieži vien mēs tikai intuitīvi nojaušam vai dažkārt saskaramies ar tām zemapziņā – sapņos un dziļajā zemapziņā jeb virsapziņā – bezsapņu, bezdomu stāvoklī (sauc arī par meditācijas stāvokli jeb starpposmu starp miegu un nomodu) .
Simboli ir kā ceļveži, kuri tikai norāda meklējumu virzienu. Ja mēs neesam pietiekami izsmalcinājuši paši savu apziņu, tad, iespējams, simbolus interpretēsim maldīgi. Un maldīgi runās arī cilvēks, kurš teiks, ka var pasacīt par Dievu visu. Tikko mēs sākam ietilpināt Dievu savu domu formās, mēs pazaudējam pašu Dievu. Un otram varam izteikt tikai savas sajūtas par kādu no Dieva aspektiem, bet arī tās būs tikai subjektīvas nevis objektīvas.
Nāc, Dieviņi , istabā,
Lielu platu mētelīti,
Lūdzu Tevi saņemies,
Šauras manas duraviņas.
Dievs mūs ir radījis par tādām būtnēm, kuras savā apziņā var kļūt vienotas ar Viņa bezgalīgo Apziņu. Un lai šo stāvokli sasniegtu un padarītu priekš sevis kā noturīgu ir jāmācās:
1. Gremdēties Dieva bezgalīgajā apziņā regulāri
2. Atšķirt subjektīvo no objektīvā.
3. Koncentrēties ilgstoši (priekšnosacījums apziņas paplašināšanai)
4. Dzīvot tikumisku dzīvi (fiziski, vitāli, emocionāli, mentāli)
Tie, kas ir sasnieguši šo apziņas stāvokli, jūt sevī biežus svētlaimes uzplaiksnījumus, dziļu mieru, bezgalīgu klusumu, milzīgu enerģiju, mīlestību, vienotību ar jebkuru pasaulē atrodamo būtni, izprot cēloņus un sekas jebkurai parādībai. Šis Diev-cilvēks izprot arī Visuma radīšanas, eksistēšanas jēgu:
Dieviņš alu padarīja
No miezīšu graudiņiem
Mīļā Māra raugu lika
Medū rokas mērcēdama.
(Alus- pasaules eksistence ar domformām- miežu graudiem. Māra- matērija attīsta domformas – liek raugu un visu emocionāli pārvērš svētlaimē – mērcē rokas medū)
Dieva dēlsi alu dara
Vizulīšu kanniņā,
Saules meita guni kūra
Vaska cimdi rociņā.
(Dieva dēls – katra indivīda Augstākais Es, kurš ir matērijas vērotājs. Vizulīšu kanniņa – subjektīvā telpa, kurā galējā patiesība tiek interpretēta – tāpēc vizuļi, ne pati gaisma. Saules meita – individuālā būtne (dvēsele), kas ceļo pa matērijas līmeņiem (vaska cimdi) ar savu radošo uguni)
Dieviņš kannu sadauzīja
Pa vienam gabalam,
Mīļā Māra sastīpoja
Ar sudraba stīpiņām.
(Dievs radīja ilūziju, ka pasaule(Telpa, Izplatījums)-kanna ir fragmentāra. Māra-matērijas valdniece ar savu mīlestību (Mīļā Māra) spēj radīt vienotības izjūtu. Vienotības stīpu sudraba krāsa– tīra apziņa jeb tikums visos līmeņos)
Harmonija starp garīgo un materiālo, starp dievišķo un cilvēcisko, mīlestībā starp vīrišķo un sievišķo, starp atsevišķo un kopīgo, starp labo un ļauno, starp došanu un saņemšanu, starp jebkurām pretējībām, galējībām patiesi varētu būt Dieva Nodoms, radot Eksistenci .
Balansēšana līdzsvara punktā ir tikpat bezgalīga kā visa Eksistence. Tāpēc nevar pateikt, ka kāds cilvēks ir sasniedzis Dievapziņu tās galējā punktā. Šāda punkta nav! Arī iepazīstoties ar visaugstākās pakāpes Austrumu Guru dzīvi, mēs varam atrast stāstus, ka Gara apziņā sasniegtais tiek nemitīgi paplašināts, pārspēts jeb nepaliek nemainīgs – tas ir kustībā.
Es piedāvāju neatlikt savas „ kannas sastīpošanu „- prakses sākšanu uz vēlāku laiku un aicinu doties Dievišķā izziņas ceļojumā jau tūlīt!
Koncentrēšanās prakse uz jēdzieniem Telpa, Laiks, Matērija un Mērs jeb dainiskās apziņas kontekstā uz Dievu, Laimu, Māru, Pērkonu.
1.Dievs un viņa radītā telpa.
Svētu rītu Dievs piedzima
Vaska pili uzbūvēja.
Jauni ļaudis veci tapa
Vaska pili neredzēja.
Bišu šūnas Dabā.
Līdzsvara punkts- Dieva trijstūris Sauļotais stabs
Harmonija Māras trijstūris (Visuma, procesu
(sešstūris kā forma- (trijstūris kā forma- cikliskums)
Ūdens stihija ) Uguns stihija;
Rombs kā forma-
Gaisa +stihija)
1. Koncentrēšanās vingrinājums:
Mēs paņemam bišu šūnu, noliekam sev priekšā un koncentrējamies uz to bezdomu stāvoklī. Elpa plūst mierīgi un tik nemanāmi, ka to nevar dzirdēt. Esam apsēdušies ērtā stāvoklī, pievēršot uzmanību tam, lai mugura ir pilnīgi taisna. Pēc dažām minūtēm atkārtojam dažas reizes domās augstāk minēto dainu un uzdodam jautājumu:
„Kas ir vaska pils?” , jūtot, ka ar elpu tas lēnām paceļas virs galvas. Tad sākam savu ceļojumu – apceri tādā secībā, kāda tā kārtojas tieši Jums.
Lai vieglāk saprast apceres saturu, var ielūkoties dažos piemēros:
Jūs variet sākt ar bišu dzīves apceri, iztēlojoties, kā katrā šūnā piedzimst bite, vēlāk tās nes šūnās medu. Variet sajust, ka esiet bite un visa jūsu dzīve ir viena šūna... Tad variet koncentrēties uz medu – no kurienes Jūs to vāciet, kur nesiet, cik daudz to ēdiet, ko ar to barojiet. Simboliski bite var būt gan kā radošā enerģija, gan augstāk minētās dainas kontekstā- individuāla būtne Lielajā vaska pilī. Medus – laimes un mīlestības sajūtas, kuras mēs vai nu gūstam vai negūstam no savas dzīves notikumiem.
Tālāk varam pievērst uzmanību bišu šūnas ģeometrijai. Un sākt koncentrēties uz vīrišķā un sievišķā harmoniju sevī un savā apkārtējā dzīvē. Un garīgā un materiālā harmoniju un visu citu iepriekš minēto pretējību vai galējību harmoniju gan sevī, gan savā apkārtnē, gan pasaulē. Tādā veidā apziņa lēnām paplašināsies.
Kad nebūs vairs nekas, kas piesaistītu uzmanību personīgajā dzīvē, koncentrējamies tikai uz globālām kategorijām.
Domājam par to, kā Dievs piedzima, kā viņš uzbūvēja Visuma matricu- pili. Ieraugam cilvēku mūžus no piedzimšanas līdz nāvei, kā tie slīd gar mūsu acīm bezgalīgā skaitā. Noturēt ilgāk šādu stāvokli var palīdzēt dainas atkārtošana vēl un vēlreiz.
Noslēgumā vairs nedomājam konkrēti, bet klusumā kontemplējam paplašinātajā apziņā, līdz sajūtam vienotību ar to, uz ko koncentrējāmies (Dievu). Jo ilgāk spēsim noturēt šo paplašinātās apziņas stāvokli, jo spēcīgāk ieplūdīs mūsu vēl neizgaismotajā dzīvē Gaismas spēks, Miera spēks un Dievišķā mīlestība. Tas ir transformācijas brīdis, kurš katram noritēs tieši tā, kā tas ir nepieciešams tieši viņa dzīvei.
Mūs transformē dieviškās vibrācijas. Mēs tās saņemam sevī un arī raidam no sevis vai nu apzināti/neapzināti uz konkrētu mērķi (cilvēks, lieta, parādība) vai nekonkrēti – izplatījumā jeb Telpā. Dainu simbolikā es atpazīstu šo procesu kā :
Saules meita guni kūra
Vaska cimdi rociņā.
Un šoreiz varam pakoncentrēties uz vaska cimdu. Cimda forma mums var pateikt kaut ko priekšā:
Visa Dieva Telpa ir pilna ar dažādām vibrācijām - viļņiem.(elektromagnētiskais lauks)
Lielākos jeb zemākos viļņus mēs dzirdam kā skaņu, jūtam kā siltumu, redzam kā gaismas dažādās krāsas, bet sīkākos jeb augstākos viļņus mēs ar saviem maņu orgāniem vairs nevaram uztvert. Taču tas nenozīmē, ka tie neeksistē un mūs neietekmē. Parasti mēs izjūtam tikai to iedarbības ilgstošās sekas uz mūsu veselības stāvokli.
Koncentrēšanās uz skaņām, gaismu, vibrācijām var palīdzēt apzināti sevi transformēt un vispār kļūt jūtīgākiem. Arī šis prakses veids palīdz paplašināt apziņu un galarezultātā nonākt saplūsmē ar Dievišķo.
2.Koncentrēšanās vingrinājums: skaņa, vibrācija:
Dieviņš brauca niedru tiltu
Div’spangaini kumeliņi,
Rīb tiltiņis, skan iemaukti,
Dreb Dieviņa kumeliņš.
Nosēžamies ērti, ar taisnu mugurkaulu. Iekšēji skandējam vai nodziedam dainu.(To var darīt arī visu vingrinājuma laiku, lai tādā veidā pastiprinātu koncentrēšanos uz veicamo procesu). Vēršam uzmanību uz savu ieelpu un izelpu. Tie ir kā divi kumeliņi. Tikpat labi Dieviņa kumeliņi ir arteriālā un venozā asinsrite. Asinis mūsos skrien kā kumeliņi.... Bet niedru tilts ir centrālā nervu sistēma mugurkaulā. Niedre pēc sava ārējā izskata ir ļoti līdzīga nervu šķiedrai.... Un patiesi – tur, kur pakausī satiekas muguras un galvas smadzeņu centrālās nervu sistēmas ir tilts, kurš anatomiski tā arī saucās. Koncentrējamies dažas minūtes uz to (pakauša bedrīte) un jūtam tajā vibrācijas (rīb tiltiņis). Jūtam kā atbrīvojas visa plecu josla un mūsos ienāk silta maiga enerģija.
Pēc tam 5 minūtes koncentrējamies uz ausīs dzirdamo iekšējo skaņu (skan iemaukti). Ja traucē to saklausīt apkārtnē dzirdamie tehniskie trokšņi, viegli aizspiežam ausis ar dažiem pirkstiem. Šīs koncentrēšanās laikā varam sajust, ka ar skaņu kā ar dzēšgumiju tiek izdzēstas no prāta jebkuras domas, ka no dzīves tiek izdzēsti nepatīkami notikumi.
Ja šis process būs labi izdevies, tad vajadzētu parādīties jūtamai reakcijai – Dieviņa kumeliņa drebēšanai visā mugurkaulā. Mēs mēdzam teikt par šo procesu: skudriņas skrien pār kauliem. Tas ir process, kad notiek enerģijas atbrīvošanās un augšupcelšanās.
Noteiktu stresu rezultātā mūsu enerģija var nobloķēties. Apzinoties savas rīcības, attieksmes, emocijas, piedodot sev, citiem, enerģija atbrīvojas un turpina savu cirkulāciju
no mikrokosmiskās orbītas uz makrokosmisko orbītu un atpakaļ .
Galaktikas centrs
Cilvēks
Zeme
3.Koncentrēšanās uz gaismu un skaņu.
Es pārsviedu zelta zirni
Pār sudraba ozoliņu.
Tas nogāja skanēdams
Pār deviņi novadiņi.
Koncentrēšanos sākam tāpat kā iepriekšējās reizēs – apsēžamies ar taisnu mugurkaulu, vēršam uzmanību uz savu elpu, padaram savu prātu mierīgu, iztukšojam to. Koncentrējamies uz ozolu. Ieraugam tā saknes dziļi zemē, ieraugam tā stumbru un tad vēršam uzmanību uz lapotni. Sajūtam, ka saknes ir mūsu pēdas, stumbrs- mugurkauls, bet lapotne- galvas smadzenes.
Tālāk paplašinām savu apziņu ārpus sevis – sudraba ozola (pasaules koka) saknes ir mūsu pagātne gan personiskās dzīves nozīmē, gan arī senču-radinieku nozīmē, stumbrs esam mēs paši un tagadnē, bet lapotne ir mūsu pēcnācēji un mūsu dzīves nākotne.
Tālāk paplašinām savu apziņu, koncentrējoties uz zemes dzīlēm, kā uz Pasaules koka saknēm, uz redzamo pasauli – kā uz stumbru un bezgalīgajām debesīm ar zvaigznēm kā lapām bezgalīgos Pasaules koka zaros.
Kad ir panākta pietiekama apziņas paplašināšanas sajūta, koncentrējamies uz zelta zirņa formēšanu. Tā var notikt ļoti dažādi, katram individuāli.
1.variants- dažas minūtes koncentrējamies uz Sauli ( vai-naktī –uz Mēnesi).Tad aiztaisam acis ciet, piepaceļam uzacis uz augšu un ieraugam šo ārējo objektu kā iekšējo zelta zirni.
2.variants. Iztēlojamies zelta zirni sirds apvidū
3.variants. Ar spirālveida iekšējām kustībām kondensējam zelta zirni Saules pinuma apvidū no 4 debespusēm virzienā no sava ķermeņa ārpuses uz iekšpusi.
Kad Zelta zirnis ir ieraudzīts, sākam to rotēt no sākuma savā mikrokosmiskajā orbītā, vēlāk paplašinām orbītu gan virzienā sev virs galvas, gan zem pēdām (skat.augstāk.zīmējumu). To darot, var skandēt vai iekšēji dziedāt dainu.
Lai attīrīšanās efekts būtu vēl lielāks, noteiktos punktos (novadiņos-čakrās) pieturam Zelta zirni un sajūtam šajā vietā skaņu (to pašu, kura ir aprakstīta 2.vingrinājumā).
Šis ir vispārējas lietošanas vingrinājums, tāpēc nenorādīju, kādā virzienā Zelta zirnis ir jārotē –pa mugurkaulu uz augšu, pa ķermeņa priekšpusi uz leju vai otrādi. To katrs var darīt pēc savām sajūtām. Un var arī deviņas reizes to rotēt vienā virzienā un deviņas reizes-otrā virzienā. Var to darīt 81 reizi. Kāpēc?
Apziņas lauki.
Tāpēc, ka Dieva telpā, kas fokusējas cilvēkā ir atrodami vismaz 9 apziņas lauki(kalni). Katrā no šiem laukiem tāpat ir 9 līmeņi jeb novadiņi. Ja saskaita kopā, tad cilvēkam vien ir 81 apziņas līmeņi. Un es negribu to saukt par maģisko skaitļu sakritībām. Nav nekādas maģijas – ir tikai slēptās zināšanas, kuras nemaz nav slēptas, ja kārtīgi papēta tikai fizisko jeb ārējo lauku – tas ir spogulis visiem pārējiem..
Latvieši nav savā dainu valodā lietojuši vārdu : „čakras”. Bet , tas nenozīmē, ka viņi nav tās pazinuši un atšķīruši pēc būtības. Atslēdzot vaļā šo pūralādes daļu, es dziļā cieņā sāku
lūkoties uz senču atstāto mantojumu. Katram apziņas līmenim ir savs epitets-tēls-simbols.
Lasot dainas, tik jāsaprot, par kuru līmeni ir runa. Ja indiešiem ir 7 galvenās čakras ar savu noteiktu skaitu lotosa ziedlapu katrā, tad latviešiem ir piem. 9 un katrai deviņi līmeņi.
Ilustrācijai – viena daina:
Apziņas 81 lauks
Kalejs kala debesîs, 9 Transcendentālais
Ogles bira Daugavâ, 8 Smalkais psihiskais
Es paklàju vilnainiti, 7 Rupjais psihiskais
Man iebira sidrabiņš. 6 Smalkais informatīvais
Es nokalu zobentiņu 5 Rupjais informatīvais
Deviņiem zariņiem,
Es pārsitu Velnam galvu 4 Smalkais enerģētiskais
Uz deviņi gabaliem. 9 3 Rupjais enerģētiskais
Man nošķīda brūni svārki 8 2 Smalkais fiziskais
Ar tàm Velna asinìm. 7 1 Rupjais fiziskais
Pavaicaju māmiņai, 6
Kur būs tos izmazgàt. 5
-Meklê tādu attaciņu 4
Ar deviņi avotiem. 3
- Pavaicaju māmiņai, 2
Kur būs tos izkaltèt. 1
-Meklê tādu krāsnutiņu
Ar deviņi speltitèm.
- Pavaicaju māmiņai,
Kur būs tos noglabàt.
Dieva dēla klētiņâ,
Saules meitas pūriņâ
Šādu līdzīgu dainu ir ļoti ļoti daudz visos dainu sējumos. Un parādās tādi simboli kā :
Fiziskajiem laukiem atbilstoši: deviņi kalni, novadi, robežiņi, gabaliņi, stūrīši, apcirkņi, kungu valstis, ceļi utt.
Enerģētiskajiem(vitāli-emocionālajiem):deviņi zirgi, jodi, ugunis u.c
Informatīvajiem (mentālajiem jeb domu): deviņas upes, avoti, dzīpari, glāžu logi, atslēdziņas, klaipi (no domu graudiem), vārpas, u.c.
Psihiskajiem (dvēseliskajiem): deviņas kļavu, liepu, magoņu lapas, ogas, žagariņi, Jāņu zāles žuburi (ar Zelta pogu galiņā), u.c.
Transcendentālajam (visuma pirmradīšana, eksistence): deviņas zelta kannas, kokles, balstiņas, jūras u.c.
Kādā veidā es noteicu katram laukam atbilstošos simbolus? Sagrupējot tos pēc noteiktām pazīmēm, kas saistās ar attiecīgo enerģiju. Īpaši jāpiezīmē, ka šis darbs ir procesā. Kaut vai tāpēc, ka izlasot šo dainu:
Es nopinu vainadziņu
Trejdeviņu jāņu zāļu,
Tas spīdēja, tas vizēja
Caur deviņu glāžu logi
sanāk, ka ir runa par 3x9=27 un 27 x 9 = 243 apziņas līmeņiem.....
Pabeidzot ielūkošanos Dieva radītajā Vaska pilī jeb Telpas struktūrā, pievēršos nākamajai būtiskajai tematikai- Laikam.
2.Laima un Laiks.
Pasaules koks ir vienlaicīgi arī Laika koks ar Laimas slotām-zariem. Jau sākumā rakstīju, ka vislabāk ir skatīt lietas kopumā, jo dalīšana gabalos vienalga radīs šādas vai tādas deformācijas. Atdalīt Telpu no Laika ir gandrīz neiespējami. Tāpat nevar atdalīt Dievu no Laimas. Objektīvajā patiesībā tie ir nešķirami. Nevar eksistēt ne pasaule, ne cilvēks bez sava liktens, kurš ir definēts laikā un telpā. Tāpēc mana turpmākā apcere ir tikai kā ceļa rādītāju izlikšana.
Ja iepriekš es aprakstīju maģisko skaitli 9 apziņas lauku un līmeņu nozīmē, tad šobrīd es rakstu par skaitli 9 laika nozīmē. Senāk latviešiem bija nevis 7 dienu nedēļa, bet 9 dienu nedēļa, kura tika saukta par savaiti. Ja mēs dzīvotu 9 dienu nedēļu, tad arī procesu enerģētika plūstu harmoniski, cilvēkam atbilstoši. Šobrīd neiedziļināšos, kādu vēsturisko notikumu rezultātā mums vairs nav tāda iespēja dzīvot harmonijā ar zvaigžņu enerģijām. Tas ir atsevišķs temats.
Ilustrācijai daina, kurā atspoguļojas arī senais kalendārs:
34075-0
Sajāja bramaņi
Augstajā kalnā
Sakāra zobenus
Svētajā kokā.
Svētajam kokam
Deviņi zari (mēneši)
Ik zara galā
Deviņi ziedi; (nedēļas)
Ik zieda galā
Deviņas ogas, (dienas)
Atskrēja bitīte
Paņēma vienu
Aiznesa Mīļmāras
Šūpulī.
9 ogasx 9 ziedi = 81 un 81x 9 zari = 729 ;
729:2=364,5 dienas. Tātad sanāk, viena gada vietā bija 2 gadi, no kuriem pāri palika 1 diena (bitīte aiznesa). Šobrīd mēs varam tikai iztēloties, kāda bija dzīve pēc šāda kalendāra....
Laima lemj likteni laikā. Jogiskās prakses ir domātas cilvēkiem,
kuri ir iecerējuši savu likteni izdzīvot paātrinātā laikā. Tas nav
iespējams bez augstāk minētajām praksēm. Bieži vien Laimas
liktais liktens mūsu apziņai ir slēpts. Un atkal- eksistē garīgās prakses,
ar kuru palīdzību var atslēgt Laika koku un piekļūt šai informācijai, lai
apzināti sevi attīrītu un kļūtu par sava liktens saimnieku ezoteriskā
nozīmē:
1198-0
Laime mana māmulīte,
Es Laimītes meita biju;
Kādu mūžu gribējos,
Tādu pate paņēmos.
Tātad- no sākuma ir jākļūst par Laimas meitu....jeb jāsasniedz šāds apziņas stāvoklis.
4.Koncentrēšanās uz Laika koku.
Sakarā ar to, ka koncentrēšanās uz apziņai slēpto likteni ir iejaukšanās dabiskajā lietu kārtībā, pirms uzsākt šādu praksi ir jāpastāsta iekšēji Dievam par savu nodomu un gatavību tikt galā ar grūtībām, kas var atklāties. Tad noteikti jāpalūdz Dieva un citu gaismas spēku aizsardzība.
8136-0
Nāc, Dieviņi, man palīdzi
Rīta māļa ritinàt,
Tev spēciņis, tev varīte,
Tev gudrais padomiņš.
Ej, Laimiņa, man pa priekšu
Es Tavās pēdiņās.
Nelaid mani to celiņu,
Kur aizgāja ļauna diena!
Tad domās jāuzzīmē uz sevis Laika koks, vienlaicīgi izsakot savu nodomu doties
laikā apzināties informāciju par savu likteni.
Ilgāku laiku būtu labi saglabāt bezdomu stāvokli
un just siltu gaismu, koncentrējoties sev virs
galvas.
Ja tas palīdz koncentrēties, iekšēji var nodziedāt
vai noskandēt šādu dainu:
Rītā agri Saule lēca
Saltu rasu notraukdam.
Agri gāja Laimes māte
Ļaudīm laimi vēlēdam.
Vienam lika mantu, slavu
Otram gudru padomiņ.
Ko Laimiņa man Tu liksi
Savā gudrā padomā?
Laima grūti nosapūta,
Sniedzās pūra dibenā.
Izņem skaņu zelta kokli,
Izņem dziesmu kamolīti.
Še. Bērniņ Tev zelta kokle,
Še Tev dziesmu kamoliņš.
Kā jau pasakās dažreiz ir aprakstīts, iekšējā pasaulē mēs varam tikt uz priekšu, uzdodot precīzus jautājumus. Ja Jūs tūlīt nesaņemiet informāciju par savu likteni, tad turpiniet koncentrēšanās praksi, uzdodot jautājumus, kuri noteikti paši no sevis jūsos uzradīsies.
Taču, lūgums atcerēties, ka pārāk aizraujoties ar šādu praksi, mēs varam arī nokļūt
nezināmu spēku varā, kas var mūs arī maldināt.
Tāpēc, ja informācija par savu likteni nav akūti nepieciešama nolūkā, lai īsā laika posmā izlemtu par savu konkrēto rīcību fiziskā nozīmē, tad labāk šo praksi atlikt. Pietiek, ja ilgstoši praktizējam gaismas un mīlestības vibrāciju uzņemšanu sevī, kas agri vai vēlu tik un tā attīrīs un izmainīs arī mūsu likteni.
Lai patiesi lemtu par savu likteni ir jāsasniedz stāvoklis, kurā mēs pilnībā esam spējīgi redzēt cēloņu un seku likumsakarības ne tikai individuālā, subjektīvā nozīmē, bet arī objektīvā nozīmē.
Ļaudis teica manu Laimi
Ūdenî noslīkušu;
Mana Laime kalniņâ
Sudrabiņu vēdinaja.
Jebkuru garīgo praksi ir labi pabeigt ar pateicības sajūtu visiem neredzamajiem palīgiem.
28080-0
Paldies saku Dieviņam,
To darbiņu nodariju!
Nesaciju piekususe,
Priecajos nodarijse.
6936-0
Paldies saku Dieviņam
Par darbiņa līdzejumu;
Nu es iešu sētiņâ
Kājas, rokas pūtinàt.
3.Māra- matērija.
Latviskajā pasaules uzskatā matēriju caurauž 4 stihijas- zeme, ūdens, uguns un gaiss. Katra no tām ir savā debess pusē. Bet piektais elements – ēteris dainu simbolikā nav identificējams. Jādomā, ka tas caurauž visas četras stihijas jeb atrodas centrā tām visām un tādēļ īpaši nav nekādi pieminēts. Bez šo stihiju eksistences matērija nav iedomājama.
Vēl dainās var identificēt materiālās dabas īpašības – varš, sudrabs un zelts .Tās ir zināmas kā:
1)tumsonība un ieslīgšana inercē;
2) darbīgums un dažkārt pārlieku enerģisks gan vitāli ,gan emocionāli, gan mentāli;
3) tīrības un gaismas sajūtas, kas bieži vien pārmērīgā daudzumā liek cilvēkam justies augstprātīgam un neieredzēt zemākstāvošos.
Visas šīs īpašības pārvarot, mēs varam pacelties augstākajā nepieķeršanās stāvoklī (dimanta apziņā), kas ir absolūtā objektīvā tīrība no jebkādām kaislībām. Tikai šajā stāvoklī mēs uzzinam, kas ir patiesa harmonija (pasakās – princese apprecās ar trešo tēva dēlu)
Māras-matērijas atribūts ir piena kanna. Piens kā simbols pirmmatērijai, no kuras rodas visas zvaigžņu sistēmas, galaktikas, arī mūsu zeme.
Vienkārša koncentrēšanās uz siera gatavošanas procesu no biezpiena veidošanās rūgšanas procesā, līdz siera palikšanai zem sloga- var kalpot kā koncentrēšanās vingrinājums apziņas paplašināšanai.
Meditācijai uz Māru-matēriju brīnišķīgi noder šādas dainas:
Lēni lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā.
Dieviņam rāmi zirgi,
Māras kaltas kamaniņas.
No debesu nosalaižu
Ar sudraba virvitēm
Mīļas Māras šūpulī,
Māmuliņas klēpītī.
Netīšami es iegāju
Svētas Māras istabâ.
Svētas Māras istabiņa
Pilna sīku šūpulišu;
Vienu pašu palīgoju,
Visi līdzi līgojàs.
Attēlā redzamais puzuris, kurā saskatāma Māras stihiju zīme var būt ne tikai kā telpas dekors, bet arī kā lielisks meditācijas objekts, kurā var atrast ģeometriskās formas, kuras simbolizē konkrētās stihijas –
Trijstūris – uguns, kvadrāts – zeme, rombs-pati puzura forma-gaiss, sešstūris – ūdens.
Sajūtot sevī Uguns māti, Zemes māti, Vēja māti un Ūdens māti, mēs ne tikai varam harmonizēt savu fizisko veselību , bet arī panākt līdzsvara punktu- harmoniju, par kuru
tika stāstīts raksta sākumā.
Ja šī harmonija mūsos vai apkārtnē ir galējā nelīdzsvarā, tad ierodas Dievišķais spēks- Pērkons, kas atjauno līdzsvaru ar dievišķo iejaukšanos.
4. Pērkons – lietu un parādību mērs.
Pērkons dainās nav aplūkots kā visu lietu un parādību mērs. Bet pēc būtības viņš tāds ir arī kā fizikāla parādība – pērkons un zibens. Mītoloģijā viņš tiek tēlots kā taisnīgums Dievs. Bet pasakās skan sakāmvārds: „eij nu izmēri, kuram taisnība, kuram nē! „
Tā arī attiecībā uz šo rakstu! Lūdzu lasiet dainas un slēdziet to gudrību pūralādi vaļā ar sev piemērotām atslēgām! Un tas nekas, ja sākumā liksies daudz muglas un maldu. Katru gadu pārcilājot savu pūralādi un noslaukot putekļus no jau reiz atrastiem zelta gabaliem, tie spīdēs kā Saules jaunā gaismā!
Lai mēs visi ielīgojam Mūžīgi bezgalīgajā Gaismā! Un priecīgi būtu, ja tas notiktu latviskā garā!
Solvita Lodiņa
Folkloriste, mūziķe, māksliniece, amatniece un ilgadēja meditētāja.
